Vēsture

Vasarnīcas ēka celta ap 1880. gadu vidu kā brīvstāvoša, divstāvu koka ēka historisma (neogotikas) stilā ar mūra puspagrabu reljefā. Kristaps un Auguste Morbergi savas vasarnīcas un botāniskā dārza veidošanu uzsāka 19. gadsimta 80. gadu vidū un turpināja to pilnveidošanu un paplašināšanu līdz pat slavenā mecenāta nāvei 1928. gadā. Bija radies neparasts vasarnīcas un dārza ēku ansamblis, kurā lielākā daļa koka un mūra ēku bija neogotikas stilā, ko īpašnieks novēlēja Latvijas Universitātei. Padomju varas gados īpašums tika nacionalizēts un turpmāko pusgadsimtu to sauca par Maksima Gorkija vārdā nosaukto sanatoriju. Pa šiem gadiem pazuda dārza un mājas mēbeles, grāmatas, gleznas un mākslas priekšmeti. Siltumnīcas un augļu dārza vietā uzcēla primitīvu silikātķieģeļu kopmītni, bet pārējās ēkas iespēju un ierobežotas prasmes ietvaros tika uzturētas. Siltumnīcas un augļu dārza vietā uzcēla primitīvu silikātķieģeļu kopmītni. Pēc īpašuma atgūšanas LU veica vasarnīcas ēku un interjera restaurāciju (2007-2008) un atjaunoja eksotisko augu stādījumus ap ēkām. Morberga vasarnīcas komplekss ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Jūrmalas un Latvijas analogo objektu vidū tiek vērtēta kā unikāla.